Es esmu stresā!

Es esmu stresā!

– frāze, ko ļoti daudzi cilvēki nepārtraukti lieto ikdienā. Lielākā daļa cilvēku stresu uzskata par kaut ko negatīvu, taču daudziem šis stāvoklis ir kļuvis par normālu ikdienas situāciju!

Vārds stress pēc sākotnējās nozīmes ir ļoti veselīga ķermeņa reakcija. Tas palielina fizisko un garīgo veiktspēju un pasargā mūs no apdraudējumiem. Tas ļauj mums labāk pārvarēt izaicinājumus un kritiskas situācijas, kā arī palīdz attīstīties un progresēt. Jo īpaši, sportā vai citās augsta stresa aktivitātēs, piemēram, darbā īslaicīga stress ir ļoti svarīgs, lai pēc iespējas labāk izpildītu izaicinošus uzdevumus.

Tomēr stress var būt arī mums bīstams. Šeit jūs uzzināsit, kad tas tā ir, un kā jūs varat labāk parūpēties par savu veselību.

 

  1. Stress – pamata instinkts, kas nodrošina izdzīvošanu

Stresa reakcija ir ļoti sens un strauji attīstošs mehānisms, kas senatnē nodrošināja cilvēces fizisko izdzīvošanu un ir aktīvs līdz pat mūsdienām. Stresa situācijās tiek aktivizēti sarežģīti procesi visā mūsu organisma sistēmā tikai dažu milisekunžu laikā, un mēs esam gatavi cīnīties, bēgt vai sastingt. Šīs reakcijas kontrolē ne tikai veģetatīvā nervu sistēma, bet arī tādi hormoni kā adrenalīns, noradrenalīns, kortizols uc Tas izraisa refleksiem līdzīgas izmaiņas mūsu ķermenī, ko pavada sirdsdarbības/asinsspiediena paaugstināšanās, paaugstināts elpošanas ātrums, paaugstināts muskuļu tonuss, enerģijas rezervju mobilizācija un sāpju jutības samazināšanās. Senos laikos tas viss palīdzēja mums cīnīties ar mamutiem, bēgt no ienaidniekiem vai lika mums nenosalt.

Īstermiņā šī ir ļoti inteliģenta, bet arī enerģiju paņemoša stratēģija, kas ideālos apstākļos garantē izdzīvošanu, pateicoties mūsu paaugstinātajai gatavībai.

Īsāk sakot, ierobežots laiks cilvēkiem nerada problēmas, ja tam seko relaksācijas periods.

 

  1. Kāpēc mums ir nepieciešams stress

Mums ir nepieciešams līdzsvarot visu ķermeņa sistēmu, t.i., atrast pareizo līdzsvaru starp stresu un atvieglojumu. Tas attiecas gan uz mūsu prātiem, gan uz mūsu ķermeni, jo šīs sistēmas savstarpēji ietekmē viena otru.

Arī šeit darbojas tas pats noteikums, kas attiecas uz profesionālo sportu: "Tiem, kas daudz laika pavada treniņos, daudz laika jāpavada arī atpūšoties"! Stress ir noderīgs, bet pēc tam jāseko atpūtai. Sportā veiktspējas pieaugums tiek panākts ar mērķtiecīgas, optimālas stimulācijas palīdzību, kur atveseļošanās fāzēs notiek pielāgošanās procesi un rodas superkompensācijas efekts. Tas nozīmē, ka pēc tam atrodamies augstākā snieguma līmenī. Ja mēs ignorēsim reģenerāciju, veiktspēja nepalielināsies, un sliktākajā gadījumā veiktspēja var pat pasliktināties. Līdz ar to mūsu ķermenis tiecas pēc stresa un atvieglojuma cikla.

 

  1. Kas notiek organismā stresa laikā?

"Stresa" izdzīvošanas režīmam ir sava cena, ja tas notiek ilgākā laika periodā un tam seko neliela vai vispārēja reģenerācija: imūnsistēma uzlabojas, gremošana un reģenerācijas procesi apstājas, un atpūta un miegs ir vairāk kā nepieciešams!

Sarežģīti stratēģiskās domāšanas procesi un mūsu plānotas darbības, kas saistītas ar specifiskām smadzeņu struktūrām (prefrontālo garozu), notiek tikai minimālā mērā, ļoti reti. Mēs ikdienā darbojamies “autopilotā”. Tā rezultātā samazinās spējas. Piemēram, spēja domāt, koncentrēties, pievērst uzmanību, pieņemt lēmumus, būt radošam, sazināties, demonstrēt empātiju utt. Tomēr mūsu mūsdienu (darba) pasaulē šīs spējas ir ļoti svarīgas un bieži vien izšķirošas. Mūsdienās parasti vairs nav tā, ka mēs cīnāmies par savu izdzīvošanu, tomēr evolūcijas mehānismi joprojām darbojas, pamatojoties uz mūsu pieredzi, saistībām un kompetencēm.

Vairumā gadījumu pastāvīgs, intensīvs stress ilgtermiņā vai īstermiņā ierobežo mūsu garīgās un fiziskās spējas. Pastāvīgs un nepārtraukts stress (izdzīvošanas režīms) izraisa disfunkcionālus pielāgošanās procesus un strukturālas izmaiņas mūsu ķermenī un smadzenēs, kas var izraisīt bojājumus ilgtermiņā.

Sliktākajos gadījumos tas izraisa tādus simptomus kā sāpes, vai arī tādi acīmredzami stāvokļi, kā izdegšana, paaugstināts asinsspiediens. Mūsu sistēmas savā veidā liek mums ieturēt pārtraukumu vai veikt izmaiņas.

 

  1. Kādi ir stresa simptomi?

Kā biopsihosociālās sistēmas stress cilvēkos izpaužas dažādos līmeņos. Mūsu ķermenis, psihe un vide, neatkarīgi no tā, vai tā ir mūsu profesionālā vai privātā vide, ir nepārtrauktā mijiedarbībā un savstarpēji ietekmē viens otru, gan pozitīvi, gan negatīvi.

 

Rezultātā stresa simptomi var ietvert:

  • Galvassāpes
  • Asinsrites problēmas
  • Sirds sirdsklauves
  • Paaugstināts elpošanas biežums
  • Muskuļu-sejas spriedze
  • Sāpes vēderā
  • Gremošanas traucējumi
  • Miega traucējumi
  • Reibonis
  • Nervu spriedze
  • Pārmērīga jutība
  • Bezpalīdzības un pārņemtības sajūta
  • Pesimisms
  • Depresija
  • Koncentrēšanās grūtības
  • Aizmāršība
  • Iekšējie nemieri
  • Empātijas trūkums
  • Konflikts sociālā vidē
  • Veiktspējas zudums

Stresa faktorus var iedalīt iekšējos un ārējos stresoros, kas var izraisīt stresu un attiecīgi izraisīt pielāgošanās reakciju attiecīgajā cilvēkā. Ķermenis interpretē stimulus, kas uz to iedarbojas, un novērtē tos kā izaicinājumu vai draudus, t.i., pozitīvi vai negatīvi. Stresa faktoru piemērus var atrast zemāk.

 

Iekšējie stresa faktori var ietvert:

  • Bailes
  • Bažas
  • Pašvērtības problēmas
  • Mūsu pašu prasības/gaidas
  • Perfekcionisms
  • Mazvērtības sajūta

Ārējie stresa faktori var ietvert:

  • Slimība
  • Atdalīšanās/sēras
  • Troksnis
  • Finansiālas grūtības
  • Termiņa spiediens
  • Pārvietojas uz māju/darbu

 

  1. Kad stress kļūst par problēmu

Jo vairāk iekšēju un ārēju stresa faktoru, jo lielāka iespēja, ka laika gaitā mēs saslimsim. Ja ikdienas stress pārtop par nepārtrauktu stresu, ķermenis attiecīgi reaģē. Mūsu ķermeņa sistēma vēlas mūs aizsargāt, ja enerģijas deficīts ir pārāk liels, un mēs piedzīvojam nāves izlikšanas refleksu (tonisku nekustīgumu), ko ierosina īpaša parasimpātiskās nervu sistēmas daļa. Mērķis ir aizsargāt mūsu atlikušos resursus, un mēs vairs nevaram turpināt.

 

  1. Kā var samazināt stresu

Viens no galvenajiem mērķiem, ja vēlamies izbēgt no pārlieku liela stresa, ir, "adrenalīna samazināšana". Sekojot stimulam, kuram stresa laikā, jums jāpārliecinās, ka arī jūs atpūšaties.

 

To var izdarīt, izmantojot:

  • Mērena kustība
  • Pietiekami daudz miega
  • Pārtraukumu stratēģiskā plānošana
  • Reģenerācijas metožu un instrumentu izmantošana piem. fascia produkti
  • Elpošanas tehnikas apgūšana
  • Uzmanības un relaksācijas paņēmienu integrācija
  • Jaudas snaudas
  • Meditācija
  • Frekvences modulēta mūzika

 

Tulkots no: Blackroll.com

Dalīties ar šo ziņu